Финансовая ассоциация призывает к ужесточению регулирования для борьбы с телефонным мошенничеством

Plānots, ka otrdien, 16. decembrī, Сейм Комиссия по бюджету и финансам обсудит, как сделать более эффективной борьбу с телефонными мошенниками, ставшими системной проблемой в Латвии.

FNA rīcībā esošie dati apliecina strauju finanšu krāpšanas apjoma kāpumu. Telefonkrāpšanas gadījumu skaits no 3 140 gadījumiem 2023. gadā pieauga līdz 5 220 gadījumiem 2024. gadā. Zaudējumu apmērs audzis vēl straujāk. Ja 2023. gadā telefonkrāpšanā tika izkrāpti gandrīz 5,58 miljoni eiro, tad 2024. gadā – jau virs 9 miljoniem eiro.

Asociācija norāda, ka, neraugoties uz banku ieguldījumu krāpšanas apkarošanā, zaudējumi turpina pieaugt. 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos kredītiestādēm izdevies novērst krāpšanu vairāk nekā 8,1 miljona eiro apmērā, taču vienlaikus krāpnieki tomēr izkrāpuši gandrīz 7,8 miljonus eiro.

Asociācija uzsver, ka Latvijā telekomunikāciju operatoru iesaiste krāpniecības ierobežošanā joprojām ir fragmentāra un balstās galvenokārt uz brīvprātīgiem risinājumiem. FNA ieskatā tas nav pietiekami, jo krāpnieki arvien plašāk izmanto numuru viltošanu, dziļviltojuma balss imitāciju, kā arī tā dēvētās “SIM box” iekārtas, kas ļauj anonīmi izmantot simtiem SIM karšu masveida krāpniecībai.

FNA sagatavojusi un Сейм Глава Комиссии по бюджету и финансам Анда Чакша (СП) направила предложения по внесению изменений в нормативные акты Латвии, которые потенциально могли бы снизить риск мошенничества.

Vēstulē FNA izceļ Lietuvas un Zviedrijas praksi, kur regulatoriem ir skaidras pilnvaras uzlikt operatoriem pienākumu bloķēt krāpnieciskus zvanus un īsziņas, pārbaudīt sūtītāju identitāti un liegt ārvalstu zvaniem uzdoties par vietējiem numuriem. Lietuvā arī vairs nav iespējams iegādāties anonīmas priekšapmaksas SIM kartes, savukārt Zviedrijā operatoriem noteikts pienākums aktīvi pārtraukt manipulētus zvanus.

Lai panāktu līdzīgu efektu Latvijā, FNA rosina paplašināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pilnvaras, ļaujot tai izdot operatoriem saistošus rīkojumus krāpniecības ierobežošanai. Vienlaikus asociācija aicina Elektronisko sakaru likumā skaidri nostiprināt operatoru tiesības bloķēt krāpnieciskus zvanus, automatizēti analizēt īsziņu saturu drošības nolūkos un savstarpēji apmainīties ar datiem par neaktīviem un aizdomīgi izmantotiem numuriem.

Atsevišķs priekšlikumu bloks attiecas uz “SIM box” izmantošanu. FNA aicina aizliegt ierīces, kas ļauj vienlaikus izmantot piecas vai vairāk SIM kartes, ja nav saņemta regulatora atļauja, kā arī paredzēt administratīvo sodu un, smagākos gadījumos, kriminālatbildību par šādu iekārtu izmantošanu.

Tāpat asociācija rosina pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad krāpnieki uzdodas par valsts iestādēm vai finanšu institūcijām. FNA ieskatā šādai rīcībai jābūt kvalificējošam apstāklim Krimināllikumā, jo tā grauj sabiedrības uzticību valstij un finanšu sistēmai.

Noslēgumā asociācija aicina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus un veikt pasākumus, lai pilnvērtīgi izvērtētu un noregulētu telefonkrāpniecības novēršanu Latvijā. Tādējādi tiks veicināta telefonkrāpniecības mazināšana Latvijā un iedzīvotāji tiks pasargāti no vairāku miljonu zaudējumiem mēnesī, paredz FNA.

Asociācija paudusi gatavību turpināt dialogu ar Saeimu un iesaistītajām institūcijām, lai nepieciešamie grozījumi tiktu virzīti iespējami ātri.

Arī Valsts policija (VP) savā “X” profila publikācijā aktualizējusi tematu.

VP savā mājaslapā publicējusi telefonkrāpšanas situācijas piemēru un atgādina, kā rīkoties gadījumos, kad krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem vai finanšu konsultantiem.

Policija norāda, ka krāpnieciskos zvanos svešinieks informē par it kā konstatētām problēmām bankas kontā vai piedāvā iespēju nopelnīt ar ieguldījumiem. Sarunas laikā zvanītājs var aicināt pārskaitīt naudu uz tā saukto “drošo kontu” vai pieprasīt Smart-ID autorizācijas kodus.

VP uzsver, ka šādās situācijās iespējams atpazīt vairākas raksturīgas krāpniecības pazīmes. Zvani visbiežāk tiek veikti no nepazīstamiem, nereti ārvalstu numuriem. Saruna pārsvarā notiek krievu valodā, taču atsevišķos gadījumos arī latviski. Krāpnieki mēdz steidzināt pieņemt lēmumu, piemēram, apgalvojot, ka konts drīzumā tiks bloķēts, kā arī lūdz atklāt paroles vai autorizācijas kodus.

Valsts policija atkārtoti atgādina, ka banka vai policija nekad neprasa Smart-ID vai citus piekļuves kodus pa telefonu. Ja saņemts aizdomīgs zvans, iedzīvotāji aicināti nekavējoties pārtraukt sarunu un informāciju pārbaudīt patstāvīgi, sazinoties ar banku, izmantojot oficiālos kontaktus. Tāpat VP uzsver, ka naudu nedrīkst pārskaitīt uz tā sauktajiem “drošajiem kontiem”.

Policija norāda – šaubu gadījumā ir būtiski apstāties, pārbaudīt saņemto informāciju un nepieņemt impulsīvus lēmumus.