LBAS готова протестовать против изменений «максимальная программа» работодателя «Максимальная программа»

Jautāts par galvenajiem ieguvumiem šo grozījumu rezultātā, Bite vērtēja, ka šis būs “solis pretī sistēmas mūsdienīgošanai, sakārtošanai, bet nesasniegs savu mērķi”, proti, koplīgumu sistēmas aktivizēšana neizdosies, jo arī jaunajā likuma versijā tā joprojām ir “smagnēja, nepievilcīga un darba devēji nebūs ieinteresēti šajā jautājumā.” Galvenie iebildumi darba devējiem ir par to, cik ilgi pēc koplīguma termiņa beigām tā nosacījumi vēl ir spēkā, tāpat uzņēmēji vēlētos no likuma svītrot punktu, ka nepieciešama arodbiedrību piekrišana, lai tās biedru varētu atbrīvot no darba.

“Šīs lielās lietas mēs savā starpā ar arodbiedrībām, būsim reālisti, neatrisināsim, nevienosimies par šiem jautājumiem. Tāpēc jābūt trešajam, kurš pieņem to lēmumu – patīkamu, nepatīkamu – citādi tas nestrādās,” pauda Bite, piebilstot, ka arodbiedrībās iestājušies tikai apmēram 10 vai 11% darba ņēmēju.

Baldzēns bija mazāk kritisks par likumprojektu, kas virzīts skatīšanai Saeimā – viņaprāt, ar Labklājības ministriju vidutāja lomā izdevies izstrādāt kompromisus, kurus atbalstījušas abas puses. Problēma esot tajā, ka kompromisi nesaskanot ar darba devēju maksimālo programmu. “Es varu atrast tik daudz vietas, kur arodbiedrībām ir sirsnīgi iebildumu, bet tai pašā laikā mēs tos pieņemam kā saprātīgus kompromisa risinājums, kur ir sabalansēts un līdzsvarots lēmums. Bet darba devēji šobrīd domā sekojoši: “Mums ir valdes, padomes lēmumi, kāda ir mūsu nostāja. Mēs tagad caur Ekonomikas ministriju esam gatavi tos iespēlēt iekšā un izjaukt šo līdzsvaru,”” kritizēja Baldzēns.

Ja abām pusēm izdosies vienoties par pieņemamu kompromisu, “būs sociālais miers”, bet pretējā gadījumā “mēs ejam uz tādu situāciju, ka viena puse būs radikāli neapmierināta un viņa centīsies ar likumīgām, pilsoniskām akcijām un darbībām ietekmēt rezultātu, lai politiķi to ņemtu vērā,” uzsvēra Baldzēns, paužot gatavību rīkot protestus.

Bite palika pie sava – esošā sistēma jāuzlabo līdz stāvoklim, kad tā ir pieņemama arī darba devējiem, savukārt Baldzēns nepiekāpās, norādot, ka priekšlikumi uzņēmēju “maksimālajā programmā” nozīmētu samazināt reālo darba samaksu un sociālās garantijas strādājošajiem.

Vadītāju atlases uzņēmuma “Fontes Executive Search” vadošā partnere Anna Onževa savukārt pauda, ka likums īsti nesasniegs arī mērķi līdzsvarot strādājošo darba un ģimenes dzīvi – grozījumi ir “ļoti kosmētiski”, īpaši tad, ja runa ir par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 darba stundas, jo 10 stundu darba diena ļautu iegūt papildu brīvdienu, bet neko būtiski neietekmēs strādājošajiem ar bērniem, kuri noteiktā laikā jāizņem no bērnudārza vai jānogādā skolā. Par šādām detaļām, tāpat kā par virsstundu apmaksu, būtu jāvienojas koplīgumā. “Kamēr nav koplīgumu, šie grozījumi neskar darba devējus un darba ņēmējus. Tāpēc, manuprāt, ņemot vērā, ka šobrīd darba tirgus ir ļoti darba ņēmēju pusē šis ir tas laiks, kad var atļauties elastīgāk iet uz šiem grozījumiem un potenciālajām izmaiņām.”

Kā ziņots, Labklājības ministrija, kas izstrādājusi grozījumus Darba likumā, akcentējusi, ka to mērķis ir pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) informējis kolēģus, ka Ekonomikas ministrija будет подчиняться Saeima Их предложения по изменениям в законе о защите интересов предпринимателей. В пятницу, 29 августа, LBAS планирует проинформировать общественность о своей позиции и дальнейших действиях по поправкам на пресс -конференции.

Pilnu diskusijas ierakstu Смотреть здесьПолем